efficiency & fairness in the health care system

Strādāt kopā, uzklausot viens otru

Seminārā B. Braun inovāciju laboratorijā starpdisciplināra ekspertu grupa meklē atbildes uz lielajiem veselības aprūpes sistēmas jautājumiem.

Tas ir eksperiments. Tas ir arī sākums dialogam, ar kuru B. Braun vairāk atveras, lai dalītos pieredzē.

Smagās, sarkanās metāla durvis bijušās rūpnīcas ēkas pirmajā stāvā ir robeža: kā parasti šeit tiek pārbaudīta ikdienas rutīna un darījumi. Ikvienam, kurš pārkāpj slieksni un uzkāpj pa pakāpieniem, jābūt gatavam iesaistīties jaunās idejās un perspektīvās. Pie sienas lasāms sacīkšu braucēja Mario Andretti citāts: "Ja šķiet, ka viss tiek kontrolēts, jūs nebraucat pietiekami ātri." Kāpņu telpā plakāts pieprasa: "Pametiet savu komforta zonu." Ne visi ir gatavi to darīt.

Laipni lūdzam B. Braun inovāciju laboratorijā werk_39

"Šī ir neitrāla vieta," saka Antons Felds, dizaina domāšanas eksperts un moderators, veicot pēdējos sagatavošanās darbus plašajā, atvērtajā semināru zonā. Werk_39 B. Braun inženieri un tehniķi izstrādā jaunus produktus un kopā ar slimnīcu komandām strādā pie operācijas telpu efektivitātes uzlabošanas. Viņi uzskata, ka pat 21. gadsimtā nav jaudīgāka instrumenta par cilvēka smadzenēm. Lai tās pienācīgi darbotos, ir nepieciešami pareizie apstākļi.

„Mēs atbalstām semināra dalībniekus ar mentoringu un analīzi, kā arī palīdzam noteikt problēmas un sāpīgākos punktus.“

– Antons Felds, dizaina domāšanas eksperts un moderators

1. SOLIS: INICIĒT

Šajā dienā ziemas nogalē Tutlingenā, Vācijā, produktu dizains ir kļuvis par aizmuguri lielākai problēmai: "Kā palielināt efektivitāti un taisnīgumu veselības aprūpes sistēmā?" Uz šo multidisciplināro semināru ir ieradušies eksperti no visas Eiropas. No Briseles ir atbraucis veselības ekonomists Aksels Mīlbahers. No Bernes ir ieradusies PVO padomniece Ilona Kikbuša. No Berlīnes ceļojis ārsts un iesācējuzņēmējs Pauls Brandenburgs. Kopā ar filozofu Veimu Lūbi, lietu interneta ekspertu Tobiasu Gebhardtu un ķirurgu Florianu Zommeru viņi ieradušies runāt par nākotni. Taču ne ar parasto sarunu šova loģiku, kur tiek mētātas populāras frāzes un ikviens aizstāv savu nostāju. Tā vietā viņi pamet savu komforta zonu un apvienojas kopīga mērķa sasniegšanai.

„Tas ir eksperiments. Mēs nezinām, ko mēs šodien paveiksim. Tieši tas ir tik aizraujoši!“

– Markuss Strotmans, fiziķis, B. Braun valdes loceklis un darbnīcas vadītājs

2. SOLIS: ATKLĀT

Maksimāli taisnīga un efektīva veselības aprūpes sistēma: paspersim soli atpakaļ. 2017. gadā Vācija tai iztērēja 374 miljardus eiro. Tie ir gandrīz 11 procenti no Vācijas iekšzemes kopprodukta – 1992. gadā tie bija tikai deviņi procenti. Un saskaņā ar ESAO datiem globālās veselības aprūpes izmaksas līdz 2060. gadam palielināsies vairāk nekā divas reizes. Tajā pašā laikā nabadzīgajiem iedzīvotājiem Vācijā dzīves ilgums ir par līdz pat desmit gadiem īsāks nekā turīgajiem. Ko ir iespējams darīt?

Grupa ietur pauzi, iepazīstas un tad sāk apspriest šo tēmu. Seminārs tiek mazāk vadīts no tribīnes un vairāk ir atklāta grupas diskusija. Pie tā ir nedaudz jāpierod. Pirmkārt, viņi veic pierakstus. Termini. Pieejas. Definīcijas. Ar zaļu marķieri Felds visu pieraksta uz lielas tāfeles. Tā ir "ideju vētrām draudzīga atmosfēra", kā viņš pats saka.

Aksels Mīlbahers: “Godīgi sakot, es precīzi nezinu, kas ir taisnīgums. Līdz šim nav bijis nevienas vispārpieņemtas pieejas, lai veselības aprūpes efektivitāti varētu izmērīt. Tātad būtu jānotiek kaut kam nozīmīgam, ja sešu stundu laikā nonāksim līdz heirēkas mirklim.” (smejas)

Veima Lūbe: “Mums faktiski būtu jārunā arī par vēsturiskajām intelektuālajām attiecībām starp taisnīgumu un efektivitāti. Kā tas notika, ka ekonomisti koncentrējās uz efektivitāti un ļāva citām disciplīnām domāt par taisnīgumu?”

Pols Brandenburgs: "Vai tie pat ir īstie termini?"

Ilona Kikbuša: ”Pats par sevi saprotams, ka cilvēkiem ir tiesības uz veselību. Taču tā nav taisnība 50 procentiem cilvēces. Viņi vienlaikus paliek gan slimi, gan nabadzīgi.”

Markuss Strotmans: “Mums ir jāatrod mūsu diskusijas spēka pielikšanas punkts. Kas veselības aprūpes sistēmai ir jādara?”

3. SOLIS: EKSPERIMENTĒT UN VEIDOT

10.30 Kafijas pauze. Tomēr tā vietā, lai atkāptos no debatēm vai ienirtu viedtālruņa ekrāna privātumā, semināra dalībnieki turpina darboties: veido mazas grupas, runā, šaubās, domā – dara darbu. Werk_39 izveido saikni starp B. Braun analogo izcelsmi un digitālo un zināšanu sabiedrību. Telpas malā vēsturiskās rūpnīcas C skavas kalpo kā informatīvo materiālu turētāji.

Semināra piederumi, piemēram, pildspalvas vai piezīmju lapiņas, tiek glabātas vecās koka instrumentu kastēs. Mūsdienīgā viedtālruņu, projektoru un WiFi informācijas arhitektūra kontrastē ar neapmestajām sienām, atsegtajām koka sijām un kabeļu cilpām – ēkas konstrukcija ir atsegta. 

„Mums ir tendence aizmirst metožu principus. Mēs raugāmies tikai uz artefaktiem.“

Un tieši par to ir runa: skatīties dziļāk zem virskārtas. Semināra dalībnieki vienojas ierobežot diskusiju līdz diviem jautājumiem un sadalīties divās grupās:

A grupa: piekļuve veselības aprūpes sistēmai

Milzīgajā telpā virpuļo frāzes: "Paaugstināt tempu", "Tas tiešām ir paradoksāli", "Tikai 15 procenti pacientu precīzi zina, kā darbojas sistēma", "Ja tas neko nemaksā, tas nav nekā vērts". Tikai minūti pārtrauciet klausīties Strotmana, Kikbušas, Zommera un Gebhardta darba grupā, un jūs pazaudēsiet pavedienu. Vadītājs, ārsts, politologs un iesācējuzņēmumu dibinātājs labi papildina viens otru un atrod kopīgu valodu: "Ikvienam ir tiesības piekļūt veselības aprūpes sistēmai.

Tobiass Gebhardts: "Piekļuves uzlabošana nozīmē labāku kontroli."

Florians Zommers: "Ko tieši jūs ar to domājat?"

Tobiass Gebhardts: "Jā, mums tas būtu jākonkretizē."

Šis paziņojums veido pamatu matricai, ko viņi izstrādā uz tāfeles ar piezīmju līmlapiņām un sarkanām un zaļām marķiera līnijām. Viena lieta ātri kļūst skaidra: neviens nevar atrisināt šo problēmu viens pats. Nav ciparnīcu, ko varētu pagriezt, un viss kļūtu labāks vai pat labs. Cilvēkiem ir jāuzņemas lielāka personiskā atbildība. Apdrošināšanas sabiedrībām un darba devējiem jāizmanto stimuli, lai atalgotu efektīvu rīcību. Pakalpojumu sniedzējiem jāizstrādā dažādas procedūras un piedāvājumi, kas patiešām palīdz cilvēkiem. Tam visam ir jātiek apvienotam. Labi, ka cilvēki strādā kopā.

B grupa: taisnīgums pret efektivitāti

Otra semināra grupa diskusijai izvēlas citu, strukturētāku pieeju. Filozofe Veima Lūbe, ekonomists Aksels Mīlbahers un ārsts Pols Brandenburgs sēž ap mazu, apaļu galdu un turpina klusas, tomēr karstas debates. Rodas arī atkārtoti intelektuāla prieka uzplaiksnījumi starp kolēģiem, kad viņu diskusijas partneri nāk klajā ar jauniem, atjautīgiem formulējumiem vai pārspīlējumiem. Neraugoties uz to, viņi vienojas par mērķi: "Lielākā daļa problēmas nav nepietiekams, bet gan pārmērīgs piedāvājums, kas nav pacientu labā."

Veima Lūbe: “Pilnīgi pareizi. Bet tas vēl nav novatorisks piedāvājums.”

Pols Brandenburgs: “Daudziem cilvēkiem tas nav mazsvarīgi: viņi domā, ka sistēma darbojas. Un šajā procesā tiek zaudēts daudz naudas. Kā mēs varam to pārtraukt?”

Aksels Mīlbahers: "Nenovērtējot pacienta ieguvumu, nevar izmērīt veselības aprūpes efektivitāti."

Veima Lūbe: “Ko jums nozīmē efektivitāte? Izmaiņas līdzekļu izplatīšanā, kad vismaz vienam cilvēkam kļūst labāk un nevienam nepaliek vēl sliktāk? Vai arī jūs domājat līdzekļu novirzīšanu uz visproduktīvāko vietu?”

Aksels Mīlbahers: “Kā būtu ar: pacienta ieguvums ir vērsts uz taisnīgumu.”

Veima Lūbe: “Kura pacienta ieguvums? Tas ir jautājums, kad mēs lemjam par to, kurš ko saņem. Un tad vēl – taisnīgums ir izšķirošais, tas ir nenovērtējams. Neviens nevada veselības aprūpes politiku ar tādiem teikumiem kā: “Lai gan šī rīcība nav taisnīga, tā līdzsvaro bilanci.” Un tas ir labi.”

Aksels Mīlbahers: “Tātad efektivitāte ir otrajā vietā aiz taisnīguma. Pat es tam piekristu no sociālās perspektīvas.”

Pols Brandenburgs: "Tajā pašā laikā izšķērdīga sistēma noteikti ir negodīga."

4. SOLIS: PĀRNEŠANA

Parasti līdz semināra dienas beigām debates ir kļuvušas arvien strukturētākas. Dalībnieki izvirza prioritātes vissvarīgākajām tēmām, izmantojot tādas metodes kā punktu balsošana, kur mazi, krāsaini punkti tiek piešķirti vēlamākajām pieejām. Galvenā uzmanība tiek pievērsta nākamajiem soļiem, uzdevumiem un stratēģiska pārskata izveidošanai. Protams, B. Braun seminārā tika izstrādātas arī daudzas idejas, kā veselības aprūpes sistēma varētu labāk pārvarēt 21. gadsimta izaicinājumus:

  • Nepareizi stimuli veicina līdzekļu nepareizu piešķiršanu.
  • Ātras, gudras jaunas idejas var glābt dzīvības.
  • Pacientu veselības prasmju uzlabošana – un ārstu un medmāsu profesiju apmācība.

Tomēr werk_39 runa nav par artefaktiem, bet par pamatprincipiem. Varbūt ir pienācis laiks pievērsties pamatiem. Īpaši tad, ja attīstība notiek tik ātri, ka ir grūti atšķirt izdevības no riskiem. Tāpēc B. Braun seminārs maina fokusu. "Protams, veselības aprūpes sistēmu nevar nošķirt no sabiedrības," saka Ilona Kikbuša. "Jo īpaši tāpēc, ka mēs dzīvojam patērētāju sabiedrībā, visi vēlas nākamo tableti, nākamo ārstēšanu." Un otrādi, tas, protams, nozīmē, ka veselības aprūpes sistēmu izšķiroši uzlabot var tikai ar laika, aprūpes, zinātības un tehnoloģiju izmantošanu, tiklīdz mainās sabiedrības attieksme. Un tas nav neiespējami: "Paliatīvajā medicīnā daudz kas ir noticis pēdējo piecu gadu laikā," saka Florians Zommers. Klātesošie tam vienbalsīgi piekrīt. "Jaunais process prasa mazāk resursu un nodrošina pacientiem labāku pieredzi."

Un vai mēs esam guvuši panākumus taisnīgas veselības aprūpes sistēmas jautājumā? "Teorija par taisnīgumu ir sarežģīta un pretrunīga joma, taču tā ir neaizstājama," saka Veima Lūbe. “Daudzas lietas var kaut kā piefiksēt, kad tās tiek precizētas, piemēram, taisnīgums nenozīmē vienlīdzības nodibināšanu. Tas ir kā apgalvot, ka mēs visi esam visvienlīdzīgākie, kad vairs neesam dzīvi.” Telpā uz brīdi iestājas klusums. Visi pārdomā dzirdēto. Tribīnes diskusijā vai sarunu šovā visi cīnās par runāšanas laiku. Šeit visi viens otru uzklausa. "Dažreiz ir jābūt filozofam," saka Markuss Strotmans ar domīgu smaidu.

„Esmu daudz iemācījies. Sarunas turpināsies.“

– Markuss Strotmans, B. Braun Melsungen AG valdes loceklis

Viens seminārs nekad nav beigu punkts. Tas ir tikai procesa sākums. Vai visas problēmas tika atrisinātas? Protams, nē. Vai tas bija to vērts? Noteikti!

Kāds ir semināra dienas turpinājums

Ekspertu seminārs werk_39 bija tikai ilgstoša, aizraujoša procesa sākums. Mēs vēlētos ar jums apspriest šādus jautājumus:

  • Kādi pozitīvi stimuli liek cilvēkiem būt veselīgākiem un mazāk noslogot veselības aprūpes sistēmu?
  • Kā digitālajā laikmetā uzlabot pacientu, medmāsu, ārstu un vadības prasmes veselības jomā?
  • Kā pēc iespējas racionālāk noteikt ārstēšanas ieguvumu pacientam – un izvairīties no nevajadzīgas aprūpes?
  • Kādas jaunās tehnoloģijas ir daudzsološas?
  • Kādas vērtības mums kā sabiedrībai jāapspriež, lai veselības aprūpes sistēma uzlabotos ilgtermiņā?

Vai vēlaties piedalīties mūsu diskusijā? Nosūtiet mums e-pastu uz adresi lets-talk@bbraun.com.

Mēs ar prieku gaidīsim jūsu ieguldījumu.

Lejupielādēt

Description Document Link
Efficiency and Fairness in the Healthcare System
pdf (4.3 MB)